Saruna ar Tavex Dīlinga departamenta vadītāju Jāni Astiču par zelta cenas korekciju, investoru emocijām un ilgtermiņa ieguldījumu stratēģiju.

2026. gada sākumā zelta tirgū valdīja pavisam cita noskaņa nekā šobrīd. Straujais cenas kāpums un jauni vēsturiskie maksimumi daudzos investoros radīja bailes nokavēt iespēju. Galvenais jautājums bija: “Vai rīt zelts nebūs vēl dārgāks?” Taču pēc vēsturiskā maksimuma sasniegšanas janvāra beigās sekoja būtiska cenu korekcija. Augusta sākumā zelta cena, atkarībā no izmantotās atsauces cenas un valūtas, atradās aptuveni par 17–20% zemāk par gada sākumā sasniegto maksimumu. Tikai jūlija beigās tirgus pamazām sāka atgūt zaudētās pozīcijas. Līdz ar cenu mainījušies arī investoru jautājumi. Tagad arvien biežāk tiek vaicāts: “Vai zeltu pirkt jau šobrīd, vai tomēr gaidīt vēl vienu korekciju?”

Par investoru noskaņojuma maiņu, mēģinājumiem paredzēt tirgu un ilgtermiņa ieguldījumu pieeju sarunājamies ar Tavex Dīlinga departamenta vadītāju Jāni Astiču.

Februārī baidījās nepaspēt. Augustā – nopirkt par agru

Šī gada sākumā zelta cena strauji pieauga un sasniedza vēsturisku maksimumu. Kādi jautājumi tobrīd visbiežāk izskanēja no klientiem?

Gada sākumā tirgū ļoti skaidri varēja novērot tā saukto FOMO efektu – bailes nokavēt iespēju. Cilvēki redzēja, ka zelta cena turpina pieaugt, un jautāja, vai jau nākamajā dienā tas nebūs vēl dārgāks. Galvenā doma bija: “Jāpaspēj nopirkt tagad, kamēr cena nav pieaugusi vēl vairāk.” Šādā situācijā lēmumu bieži vien nosaka nevis iepriekš izveidots ieguldījumu plāns, bet emocijas. Cilvēks sāk rīkoties tāpēc, ka redz cenu kāpumu un nevēlas palikt malā.

“Kad cena strauji aug, investors baidās nepaspēt. Kad cena samazinās, viņš baidās, ka kritums vēl nav beidzies.”

Šobrīd situācija ir mainījusies. Kādi jautājumi dominē pēc piedzīvotās korekcijas?

Tagad jautājums ir gandrīz pretējs: “Vai zeltu pirkt jau šobrīd, vai tomēr pagaidīt, jo varētu sekot vēl viena korekcija?” Tas ļoti labi parāda, cik strauji mainās investoru psiholoģija. Gada sākumā valdīja bailes nokavēt cenas kāpumu. Tagad dominē bailes nopirkt pārāk agri. Abos gadījumos cilvēks mēģina uzminēt tuvāko cenu kustību. Taču praksē precīzi noteikt tirgus augstāko vai zemāko punktu ir ārkārtīgi grūti.

Vai Jānis Astičs ieteiktu pirkt zeltu tagad?

Ja klients šobrīd jautātu tieši – pirkt vai vēl pagaidīt – ko Tu viņam atbildētu?

Šis nav teorētisks jautājums – tādi jautājumi tiek uzdoti ik dienu. Vispirms es potenciālajam investoram uzdodu pretjautājumu: uz cik ilgu laiku jūs plānojat iegādāties zeltu?

Bez atbildes uz šo jautājumu nav iespējams godīgi pateikt, vai konkrētais brīdis ir piemērots. Ja cilvēka mērķis ir nopelnīt tuvāko mēnešu laikā, tad ieejas cenai ir ļoti liela nozīme. Šādā gadījumā ir jārēķinās ar to, ka tirgū var turpināties gan cenu kāpums, gan jauns kritums. Savukārt, ja zelts tiek iegādāts ar piecu, desmit vai vēl ilgāku ieguldījumu horizontu, tad jautājums par to, vai nākamajā mēnesī cena būs par dažiem procentiem augstāka vai zemāka, kļūst mazāk izšķirošs.

Īstermiņa investoram svarīgākais jautājums ir:
Kur cena varētu būt pēc mēneša?

Ilgtermiņa investoram svarīgākais jautājums ir:
Kādu lomu zelts pildīs manā kopējā uzkrājumu portfelī pēc pieciem vai desmit gadiem?

Es nevaru apsolīt, ka pēc mēneša zelta cena nebūs zemāka. To nevar droši apsolīt neviens. Taču ilgtermiņa ieguldījumu lēmumu nevajadzētu balstīt tikai uz mēģinājumu paredzēt nākamo tirgus kustību.

Korekcija nenozīmē, ka ilgtermiņa pamatojums ir pazudis

Vai pēc tik būtiska cenas krituma ir mainījušies zelta ilgtermiņa izaugsmes priekšnoteikumi?

Tirgus cena var mainīties daudz straujāk nekā ekonomiskie procesi, kas veido pieprasījumu pēc zelta. Zelta cenu ietekmē procentu likmes, ASV dolāra vērtība, ģeopolitiskie riski, centrālo banku pieprasījums pēc zelta, valstu parādu līmenis un investoru noskaņojums. Daļa no šiem faktoriem īstermiņā var darboties zeltam nelabvēlīgi, bet pēc tam situācija var strauji mainīties. Tāpēc korekcija pati par sevi vēl nenozīmē, ka zelta ilgtermiņa loma uzkrājumu portfelī ir pazudusi. Tā drīzāk atgādina, ka arī zelta cena var būt ļoti svārstīga un ka ieguldītājam ir jābūt gatavam šīs svārstības pieņemt.

“Zelts nav instruments, kura cena katru mēnesi virzīsies tikai uz augšu. Arī ilgtermiņa augšupejas laikā var būt būtiskas korekcijas.”

Tavex valdes piemērs: pirkumi gan pie maksimumiem, gan korekcijas laikā

Tavex valdes pārstāvji publiski ir stāstījuši, ka arī paši iegādājas fizisko zeltu. Kādu ieguldījumu pieeju parāda viņu rīcība šogad?

Tavex valdes pārstāvji neslēpj, ka arī paši veido ilgtermiņa uzkrājumus dārgmetālos. Zelts tika iegādāts gan janvāra beigās, kad cena atradās tuvu vēsturiskajam maksimumam, gan arī vēlāk – jau korekcijas sākumā. Skatoties tikai uz tuvāko mēnešu cenu dinamiku, pirkums pie maksimuma varētu šķist neveiksmīgs. Taču viņu ieguldījumu horizonts dārgmetālu portfelim ir aptuveni desmit gadi. Līdz ar to viņu stratēģija nav balstīta uz mēģinājumu atrast vienu ideālu pirkšanas dienu. Pirkumi tiek veikti periodiski, un katrs no tiem ir daļa no ilgāka uzkrājumu veidošanas procesa. Manuprāt, te ir būtiska atšķirība starp īstermiņa spekulāciju un ilgtermiņa ieguldījumu stratēģiju. Īstermiņa spekulants vērtē, vai darījums pēc dažām nedēļām ir devis peļņu. Ilgtermiņa investors vērtē, vai šis pirkums palīdz sasniegt mērķi vairāku gadu vai pat desmit gadu perspektīvā.

Kāpēc ilgtermiņa investori izvēlas periodiskus pirkumus?

Vai arī jums personīgi ir tuva pieeja, kurā zelts tiek iegādāts regulāri?

Jā, arī man šāda stratēģija ir tuva. Ja visu ieguldīšanai paredzēto summu izmanto vienā reizē, gala rezultāts ir ļoti atkarīgs no vienas konkrētas dienas cenas. Ja pirkums veikts tieši pirms korekcijas, investoram var būt psiholoģiski grūti vērot portfeļa vērtības samazināšanos. Periodiski sadalot pirkumus, vienu daļu zelta investors var iegādāties par augstāku cenu, bet citu – jau pēc korekcijas par zemāku cenu. Tādējādi tiek izlīdzināta kopējā iegādes cena un samazināta viena neveiksmīgi izvēlēta brīža ietekme uz visu portfeli.

Periodisku pirkumu pieejas būtība

ieguldīšanai paredzētā summa tiek sadalīta vairākos pirkumos;
dārgmetāli tiek iegādāti dažādos tirgus posmos;
samazinās viena konkrēta pirkuma brīža nozīme;
veidojas izlīdzināta vidējā iegādes cena;
lēmumus mazāk ietekmē FOMO, bailes un īstermiņa tirgus troksnis.

Tomēr ir svarīgi saprast, ka periodiski pirkumi negarantē peļņu un nepasargā no tirgus cenas krituma. Šīs pieejas mērķis ir nevis paredzēt tirgu, bet gan disciplinēti veidot ilgtermiņa pozīciju ar mērķi samazināt vidējās iegādes cenu.

Vai pēc korekcijas vienmēr ir vieglāk nopirkt?

Teorētiski zemāka cena investoram ir izdevīgāka. Kāpēc praksē pēc korekcijas daudzi joprojām nogaida?

Tāpēc, ka zemākai cenai parasti līdzi nāk arī negatīvs tirgus noskaņojums. Kad cena sasniedz maksimumu, medijos dominē optimistiskas prognozes un cilvēkam rodas sajūta, ka kāpums turpināsies bezgalīgi. Savukārt pēc korekcijas biežāk parādās jautājumi par to, cik tālu cena vēl varētu krist. Nereti Latvijas medijos redzam skaļus virsrakstus stilā “Zelta investori ir vīlušies!” Rezultātā investors bieži vēlas pirkt tad, kad visi ir optimistiski un cena jau ir būtiski pieaugusi, bet vilcinās brīdī, kad cena ir zemāka. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc iepriekš izveidots ieguldījumu plāns var būt vērtīgāks par lēmumu pieņemšanu katras jaunākās tirgus ziņas iespaidā.

“Ideālais pirkšanas brīdis parasti šķiet acīmredzams tikai pēc tam, kad tas jau ir pagājis.”

Kādi jautājumi sev jāuzdod pirms zelta iegādes?

Ko jūs ieteiktu izvērtēt cilvēkam, kurš šobrīd apsver pirmo vai nākamo zelta iegādi?

Es ieteiktu nesākt ar mē...

Tavex Latvia

Message History

Delivery option(s)